Viņas ir Vika un Aleksandra. Viņas ir zīmola mijen autores. Divas skaistas, talantīgas meitenes, kas savā projektā iegulda sirdi un dvēseli, ko pēc tam noteikti izjūt visi nu jau daudzie klienti.
Vika laipni piekrita pastāstīt par to kā viss sākās, ar ko meitenes nodarbojas tagad un kādi ir nākotnes plāni.
***
Ar ko ir piepildīta jūsu mijen- diena?
Parasti no rīta apspriežam darbu plānu, sadalām pienākumus, tad braucam uz pilsētu pirkt audumus, tad jau mājās piegriežam, šujam, runājam par smalkām detaļām. Kad ir gatavs, fotografējam, liekam internetā.
Tas nozīmē, ka visu darāt kopā. Nav tā, ka katrai ir savi pienākumi un katra strādā mājās?
Mēs apspriežam visu pa telefonu vai caur skype un tad katra saprot kas viņai šodien ir izdarāms- viena var braukt uz veikalu pirkt audumus, otra izgriezt aplikācijas un piešūt tās. Pārsvarā katra savus darbus pilda patstāvīgi, jo abas strādājam mājās- mēs taču to apvienojam ar rūpēm par māju un bērniem. Gadās arī, ka mēs satiekamies un darām kaut-ko kopā.
Vai gadās strīdi par darba procesiem, kas varbūt sabojā attiecības?
Nē! Parasti mēs esam ļoti draudzīgas un cenšamies neieciklēties uz to, ka vienai no mums nepatīk kāda ideja. Tur jau ir tas jaukums, ka man var likties, ka divas konkrētas krāsas kopā neizskatās labi, bet Aleksandrai šķiet otrādi. Es uzskatu, ka tas tikai padara mūsu daiļradi bagātāku, mūs neierobežo tikai viena cilvēka un mākslinieka vīzija. Bet mēs esam lojālas viena pret otru un kopumā mūsu gaumes ir ļoti līdzīgas, tik līdzīgas, cik laikam vispār var būt.
Kā jūs iepazināties ar Aleksandru? Un kā viss sākās?
Iepazināmies internetā- mums katrai ir savs livejournal, tajā arī sākām sarakstīties. Tad viņa atbrauca ciemos, mēs sapratām, ka abas ļoti gribētu darīt kaut-ko kopā. Aleksandra sāka šūt rokassprādzes un viņai šūšana bija kaut-kas pilnīgi jauns. Savukārt man šūšana nebija sveša lieta- šuvu no pašas bērnības. Tomēr neviens mani neapmācīja, kā uzšūt šādu pidžamu vai tādus svārkus, daudz ko tomēr nācās izdomāt un apgūt pašai. Pavisam aktīvi sadarboties sākām kad pagājušo vasaru dzīvojām kopā īrētajā vasarnīcā Jūrmalā- katras ģimenei bija puse no mājas. Visu laiku skrējām viena pie otras dalīties ar idejām vai parādīt jau gatavus darbus. mijen noformējās kad mēs izdomājām savu cilvēciņu, kas kļuva par mūsu logo.
Drīz būs gads, kā mēs aktīvi sākām attīstīt mijen.